Apstādījumi

Katrs cilvēks, kas reiz pabijis krāšņā, ziedošā un skaistā dārzā, nav palicis vienaldzīgs pret sajūtām, ko sniedz šāda oāze. Tāpēc katra dārza uzdevums un vērtība ir sniegt atpūtas, relaksācijas, miera un komforta sajūtu.
Veidojot stādījumus piemājas dārzā būtu jāizvēlas konkrētiem klimatiskiem, dizainiskajiem, arhitektoniskajiem, vēsturiskajiem un vietējiem dabas  apstākļiem piemērotus augus.
Lai pareizi un veiksmīgi iestādītu pareizos augus, būtu jākonsultējas ar kādu speciālistu, dizaineru vai ainavu arhitektu, kurš palīdzētu uzzīmēt dārza projektu.

Dārza projekts
Lai uzzīmētu dārza projektu, vispirms būs nepieciešams vietas topogrāfiskais plāns.
Pats dārza dizains būs atkarīgs no mājas arhitekta vīzijas, mājas saimnieka vēlmēm un materiālo iespēju savienošanas. Lai gan sākumā tas var šķist grūts uzdevums, tomēr gala rezultāts lielākoties ir veiksmīgs. Labi un kvalitatīvi izstrādāts dārza projekts vienmēr dos labākus rezultātus un gandarījuma sajūtu, kā nepārdomāti stādījumi bez zināšanām un kompetences.
Ikviena dārza stilu nosaka dabas apstākļi- reljefs, augsne, blakus esošie ūdeņi, apkārt esošā ainava,  kā arī mājas novietojums. Tāpat rūpīgi jāizpēta gruntsūdens, vēja virzienus un stiprumu, aukstā gaisa sakrāšanās vietas, augu valsts un ainavas estētisko vērtību.
Dārza projektam izstrādā vairākus variantus, lai tas būtu pieņemams visām ieinteresētajām pusēm. Dzīvojamai mājai, dārzam un apkārtējai ainavai jābūt savstarpējā harmonijā. Šo trīs elementu savstarpējā mijiedarbība var radīt patīkamu vai nepatīkamu iespaidu uz dārza lietotāju.
Mēdz teikt, ka katra māja dzīvo dārzā, tāpēc ir svarīgi kādu iespaidu dārzs atstās uz mājas arhitektūru. Dārza dizains un telpiskums var māju izcelt vēl vairāk padarot to krāšņu, vai arī pazemināt tās arhitektonisko uzbūvi.

Dārza telpiskums
Dārzu var veidot noslēgtu, atvērtu vai daļēji atvērtu uz apkārtējo ainavu. Skats būs vērtīgāks, ja tas būs vērsts uz ūdeņiem, reljefu, atsevišķiem kokaugiem vai estētiskām celtnēm, kas bagātinās jūsu dārza vērtību un nozīmību. Lai dārzs izskatītos telpisks, to jāveido ar dažādām krāsu un formu kombinācijām, priekšplānā atstājot zemākos un tumšākas krāsas augus, bet dziļumā lielākos un gaišas krāsas augus.
Jāatceras, ka dārza telpiskās attiecības dažādos gadalaikos būs atšķirīgas, bet tas vienmēr dārzu padarīs par interesantu un  aizraujošu ikvienā gadalaikā.

Stādījumi
Parasti stādījumus veido grupās, rindās vai kā atsevišķus soliterus. Konkrēto stādījumu veidu nosaka dārza dizains.
Grupu viedo no 3 vai vairākiem augiem, no vienas vai vairākām sugām un dažādām šķirnēm, lai panāktu dažādos laikos ziedošus stādījumus.
Kokaugu izvēli nosaka pēc to dekoratīvās nozīmes un ziedēšanas laika.
Agri un bagātīgi ziedoši krūmi.
To ziedēšanas laiks ir līdz 15.maijam.
Pie šīs krūmu grupas var pieskaitīt tādus augus kā forsītijas, ievas, mandeles, Daurijas un Ledebūra rododendrus, ķiršu un plūmju škirnes
Vasarā ziedošie kokaugi. To ziedēšanas laiks ir vasaras vidus, no 15. maija līdz jūlijam. Kā zināmākie šeit būtu ceriņi, filadelfi, ābeles, rozes, rododendri, spirejas, veigēlas.
Vēlu ziedošie krūmi. Tie zied no jūlija beigām līdz septembrim. Vasaras beigās, kad dārzs ir kļuvis mazāk krāšņs, tad šie augi ir tie, kuri jūsu dārzu var atdzīvināt un ienest tajā skaistas pārmaiņas. Šie augi mēdz ziedēt ilgāku laiku, kā citi krūmi un to ziedēšanas skaistums rudenī ir ļoti nozīmīgs. Šeit var minēt gan klinšrozītes, gan hortenzijas, gan virši, gan Japānas spirejas. Ļoti krāšņi un bagātīgi zied hortenzijas. To dažādo šķirņu daudzveidība dod dažādu krāsu un formu ziedus. Kā populārākās hotenziju škirnes var minēt” Annabelle”, “ Grandiflora”, “Tardiva”, “Paniculata” u.c.

Dzīvžogs ir ļoti izplatīts stādījumu veids, kas veic kādu norobežojošu funkciju. Dzīvžogi var būt gan cirpti, gan arī brīvi augoši, ziedoši vai mūžzaļi, augsti un zemi. Tos plaši stāda privātmājās, kur vajag palēpties no blakus esoša kaimiņa vai ielas trokšņa vai putekļiem. Te gan jāatceras, ka šādi stādījumi vienmēr radīs ierobežotu telpiskuma un privātuma izjūtu. Citreiz dzīvžogu var ļoti veiksmīgi izmantot kā fonu citiem augiem, krūmu grupām vai ziemciešu stādījumiem.
Puķu stādījumi. Neviens dārzs nav iedomājams bez puķēm.

Viengadīgo puķu stādījumi. Tie vienmēr ir krāšņi un ļoti bagātīgi ziedoši. Ar viengadīgo puķu samteņu, balzamīņu, verbēnu, petūniju, lobēliju u.c.puķu palīdzību var izveidot dekorus vai musturus jūsu zālienā. Šeit arī noderētu sīpolpuķes krokusi, narcises vai sniegpulkstenītes, jo kamēr pavasarī vēl nav izveidojies zaļš zelmenis, šīs puķes noteikti atdzīvinās jūsu dārzu.
Tāpat arī pavasarī citas agri ziedošās sīpolpuķes  tulpes, hiacintes vai narcises būs krāšņs papildinājums jūsu dārzam. Viengadīgo puķu stādījumi gan ir jāatjauno katru gadu, tomēr to atstātais iespaids ir ļoti spilgts un uzrunājošs.
Visizplatītākie tomēr ir ziemciešu puķu stādījumi. Tie ir daudzgadīgi, krāšņi un var būt ļoti daudzveidīgi. Ziemcietes var būt ar ziemojošām virszemes daļām ( kā piem. Bergēnijas, valdšteinijas, ložņu cekuliņš, arābes, pahisandras u.c), kurām pa ziemu saglabājas lapojums. Otras grupa ziemcietes, kurām rudenī atmirst virszemes daļas ( piem. flokši, dienziedes, astilbes, kazbārži, hostas, īrisi u.c). Pēc augšanas prasībām ziemcietes var būt ļoti dažādas. Gan ēncietīgas, gan mitrummīlošas, gan sausu un saulainu vietu izturīgas, gan saulainu un mitrumprasīgu vietu mīlošas.

Ļoti dažāds var būt ziemciešu augšanas ilgums vienā vietā. Tas var būt tādām puķēm kā delfīnijām vai ozolītēm no 2 gadiem līdz pat astilbēm, dienziedēm vai peonijām, kuras vienā vietā var aunt pat 10 un vairāk gadus.
Puķes dārzā stāda dekoratīvajā vai dzīvojamā zonā. Kompozicionāli skaistākas dobes būs tad, ja vienā dobē nebūs ļoti plašs puķu sortiments. Labāk, ka būs mazāk puķu sugas, bet lielāks skaits no katra auga. Ja būs ļoti daudz puķu vienā dobē, tad tas izskatīsies pēc puķu kolekcijas nevis pēc stādījuma.

Dabiskais puķu stādījums būs tad, ja atļausiet savā dārzā augiem augt un attīstīties tāpat kā dabā, tos īpaši nekopjot.
Diziniskais puķu stādījums ir mākslīgi veidots un kopts. Tos vislabāk veidot uz lielāku augu fona un šo dobju lielums būs atkarīgs no konkrētā dārza apstākļiem un laika, ko varēsiet pēc tam veltīt šo stādījumu sakopšanai. Parasti tās ir lielākas vai mazākas dobes ar noteiktu forma un kontūru, vietā, kur tās ir vislabāk aplūkojamas. Priekšplānā šādām dobēm stāda vidēja un pēcplānā lielākas auguma ziemecietes, lai viedotos kāpinājums. Var arī veidot ritmiskās puķu dobes. Tām raksturīgas būs garas izstieptas dobes, kur ir ik pa solim būs puķes, kas ziedēs dažādos laikos un būs dažādas pēc formas un lapām. Grupējot puķes, jāņem vērā krāsu salikums.  Labāk tās izskatīsies, ja blakus viena otrai būs kontrastējošas krāsas. Protams, tas neizslēdz iespēju veidot dobi, kur puķes būs ar līdzīgiem krāsu toņiem. Galvenais, panākt interesantus un daudzveidīgus stādījumus, kuri bagātinās un ienesīs jūsu dārzā skaistu un patīkamu noskaņu, kas ļaus jums atpūsties un relaksēties pēc garās darba dienas vai izbaudīt pelnīto atvaļinājumu.