Akmens dārzā

Akmensdārza pamatelements vienmēr ir dabīgais akmens. Laukakmens, dolomīts vai kāds cits no ārzemēm ievests akmens. Lai panāktu akmensdārza savdabīgo veidojumu, tas jāierīko nogāzē, uzbērumā vai kadā dabīgā vai mākslīgā slīpumā. Akmens lielums, forma un vienreizējais zīmējums noteiks akmensdārza dizainu un neatkārtojamību. Akmeņu skaits var būt ļoti dažāds. To nosaka dārza dinaina koncepcija. Akmeņu izvietojumu un salikumu veido tā, lai akmeņi dabīgi iegultos zemē un akmens izskatītos it kā tas jau tur būtu bijis no dabas ielikts. Izņēmums var būt akmensdārzs ar kādu īpašu nozīmi. Piemēram, japāņu dārzā asmens izlikšana prasa ļoti lielu rūpību un zināšanas, jo katra akmens vieta  un novietojums ir ar noteiktu domu un  vajadzību.

Akmeņiem ir ne tikai dekorātīva funkcija, tie uzlabo drenāžu, akumulē mitrumu un siltumu augu saknēm, nodrošina daļēju noēnojumu, pasargā no vēja.
Augi akmensdārzā.

Amens krāvumu vienmēr papildina ar augiem, tāpēcvienmēr nozīmīgi ir piemeklēt pareizos augus, lai tie harmonētu ar akmens krāvumu un kopējo izskatu. Bieži tiek izmantoti akmensdārza augi, jo tie pacieš sausumu, nav prasīgi pret barības vielām augsnē un ir zemi, lai neaizsegtu akmens veidojumu.  Zināmākie augi ko izmanto akmensdārzā ir ložņu cekuliņs, laimiņi, akmeņlauzītes, mārsils, armeŗijas, arābes, aslap floksis, klinšu alises, klinšu neļķes vai saulrietenis. Var būt tā, ka tiek arī stādīti lielāka izmēra auga, tomēr tad to lielums būtu jāsaskaņo ar akmens lielumu. Parasti ir tā , ka akmeņi papildina augus un augi papildina akmeņus, jo akmens, kas ir apaudzis ar sūnām, vai daļēji nosegts ar citiem augiem izskatās dabīgi un ekoloģiski. Tikai veiksmīgā akmens un augu savstarpējā  salikumā un mijiedrabībā būs panākams labs, skaists un vienreizējs iznākums.